Starptautiska zinātniska konference

image_pdfimage_print

30. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Starptautiska zinātniskā konference “Izaicinājumi pieaugušo izglītības pilnveidei”, kurā piedalījās pieaugušo izglītības eksperti, pētnieki, profesionāļi un politikas veidotāji, no trim Baltijas valstīm, Beļģijas, Itālijas, Polijas, Rumānijas, Bulgārijas, Nīderlandes un Somijas, lai dalītos pieredzē un atziņās par neformālās izglītības jomā veiktajiem pētījumiem, kā arī lai apspriestu aktuālus, praksē un teorētiskās nostādnēs sakņotus pieaugušo neformālās izglītības jautājumus. Starp vairāk nekā 250 dalībniekiem bija arī nozaru ekspertu padomju (NEP) pārstāvji (no LMNA – Inguna SIŅICA un Āris SMILDZIŅŠ).

Ievadrunas teica Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis ŠADURSKIS un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors Andris VILKS, kurš uzsvēra, ka LNB atbalsta izglītību visa mūža garumā. LNB direktors iezīmēja bibliotēku lomu pieaugušo izglītībā un andragoga prasmju iegūšanu LNB Erasmus+ projekta Andragoģija-virtuālā tālmācības sistēma bibliotekāriem ietvaros.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs SPĀRĪTIS tēlaini raksturoja izglītības stāvokli Latvijā un uzsvēra, ka pieaugušo izglītībai jāieņem stabila vieta Latvijas kopīgajā izglītības sistēmā, tai kļūstot par ierastu praksi gan katra cilvēka dzīvē, gan Latvijas darba devēju aktivitātēs. LZA prezidents ieskicēja galvenos izaicinājumus, ar kuriem karjeras attīstībā un darba meklējumos saskaras Latvijas iedzīvotāji, un kā vienu no pieaugušo izglītības uzdevumiem izvirzīja spēju sniegt cilvēkiem tieši tās zināšanas un prasmes, kas nodrošina gan personības attīstību, gan prasmēm atbilstošu, labi apmaksātu darba vietu Latvijas darba tirgū.

Latvijas darba devēju konfederācijas kokrūpniecības nozares ekspertu padomes koordinators Artūrs BUKONTS savā ziņojumā “Nozaru loma pieaugušo izglītībā” norādīja uz nodarbināto vecuma struktūras izmaiņām pēdējo 20 gadu laikā, uz iespējām iegūt neformālo izglītību kokrūpniecības specialitātēs. Jauniešu izglītošanā efektīvi izmantotas projektu iespējas. Viņš pozitīvi vērtēja Nozaru ekspertu padomju (NEP) izveidošanu. VAS “Latvijas valsts meži” atbalsta skolotājus, piedāvājot tālākizglītības kursus pedagogiem, kurus saista meža integrācija mācību procesā. Profesionālās pilnveides kursi ir saskaņoti ar IZM un tiek īstenoti sadarbībā ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta Tālākizglītības centru un LVMI “Silava”.

Imants LIPSKIS, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors – Pieaugušo izglītības kvalitātes pilnveides risinājumi bezdarbnieku mācībās” sacīja, ka Latvijā ir 95 300 bezdarbnieku, 893 300 nodarbināto. Uzdevums ir samazināt mazkvalificēto nodarbināto skaitu no 31% 2016. gadā līdz 20% 2020. gadā.

Latvijas Universitātes prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina DRUVIETE paneļdiskusijas ievadlekcijā “Dzimtās valodas prasmes pilnveide mūžizglītībā: motivācija un metodika” uzsvēra, ka jāstiprina dzimtās valodas apguve, rakstpratība profesionālās izglītības mācību iestādēs, valodas nepieciešamība darba vietās un izteikties korektā rakstītā valodā.

Jiveskiles (Jyväskylä) universitātes Izglītības vadības institūta direktors Mika RISKU runāja par pārmaiņu dziļumu, gaitu, stratēģijas līderību, pedagoģiju un uzskaitīja soļus, “Ja vadāt pārmaiņas….”: 1.Atbalstiet vietējo sabiedrību, lai tā saprot un pieņem pārmaiņas. 2.Izveidojiet procesa vadības komandu. 3. Kopā vietējā sabiedrībā radiet vīziju. 4. Panāciet, ka ikviens izjūt vīziju kā savu un strādā tās labā. 5. Padariet mērķu sasniegšanu reālu, to atbalstot un noņemot šķēršļus.6.Vienojieties par īstermiņa mērķiem, kas motivē un ietur pareizo virzienu.7. Uzturiet procesu, novērtējiet un attiecīgi rīkojieties. 8. Nodrošiniet pārmaiņas katru dienu.

Latvijā viens no galvenajiem pieaugušo izglītības izaicinājumiem ir piedāvāt katram cilvēkam tieši tās prasmes, kuras viņa sociālajā un karjeras situācijā nepieciešamas.   Šogad Latvijas Valsts izglītības attīstības aģentūra uzsākusi īstenot 6 gadu projektu ES programmā “Izaugsme un nodarbinātība”, kurā līdz 2022. gadam kopumā tiks ieguldīti vairāk nekā 25 miljoni eiro ar mērķi palielināt strādājošo kompetenci un īpaši veicināt konkurētspēju personām pēc 45 gadu vecuma.