Par redzēto Sīrijas kara bēgļu izmitināšanas centrā

BWI konferences laikā Adanā ( Turcija) delegātiem bija iespēja apmeklēt Saricamas pagaidu Sīrijas kara bēgļu izmitināšanas centru, kurš atrodās netālu no Adanas. Vizīti organizēja Turcijas Būvniecības nozares arodbiedrība YOL-IS.Delegāciju vadīja  Ambet Yuson( BWI ģenerālsekretārs), Johan Lindholm (BWI Eiropas reģiona prezidents) un Dietmar Schaefers ( BWI priekšsēdētāja vietnieks).

Delegācijas vadītājs pastāstīja, ka Turcijai kopā ar Jordāniju un Libānu ir lielākais bēgļu skaits no Sīrijas. Turcijā oficiāli ir vairāk nekā 3,6 miljoni bēgļu no Sīrijas, un tie atrodas četrpadsmit bēgļu apmetnēs visā valstī, tomēr kā liecina prognozes, šie skaitļi kļūst aizvien augstāki. Turcijas valdība nodrošina pagaidu aizsardzību Sīrijas pilsoņiem, kā arī bezvalstniekiem no Sīrijas.

Bēgļu pagaidu apmešanās vieta atvērta 10.02.2013. Un to vada Turcijas katastrofu un ārkārtas situāciju pārvaldības iestāde. Sākotnēji apmetnē dzīvojošie bēgļi atradās teltīs bet 2016. gadā par mājokļiem tika pārveidoti konteineri. Pašlaik šajā apmetnē uzturas 35 000 Sīrijas bēgļu, kas dzīvo 6200 konteineros. Vairāk nekā simts kameru pārrauga apmetni, un ir pilnīgi skaidrs, ka drošība  ir galvenā prioritāte. Tā tiek uzskatīta par vienu no lielākajām un modernākajām konteineru bēgļu apmetnēm pasaulē.

BWI delegācija apmeklēja dažādus pagaidu apmetnes objektus, piemēram, siltumnīcas, kurās audzē tomātus, gurķus, baklažānus, un tiek kultivētas austeru sēnes. Visu izaudzēto apmetnes iedzīvotāji arī lieto savā uzturā.

Delegācija tikās arī ar sievietēm, kas strādā mazajā tekstilrūpniecības uzņēmumā kā šuvējas. Rūpnīca ražo apģērbus, piemēram, skolas formas tērpus, ko  eksportē arī uz citām Eiropas valstīm.

Sievietes, kas strādā šūšanas cehā, gan tie, kas strādā siltumnīcās, ir daļa no brīvprātīgās profesionālās izglītības apmācības programmas, kur iegūtās prasmes, varēs izmantot arī nākotnē.

Vēl delegācija apmeklēja vienu no apmetnes skolām. Tika dota iespēja uzdot jautājumus skolotājiem, kas māca vairākus tūkstošus bērnu un jauniešu. Sarunas laikā noskaidrojās, ka viens no izaicinājumiem skolotājiem ir spēja efektīvi sazināties ar saviem skolēniem, jo ​​viņi tik labi nezin arābu valodu. Savukārt mācību iestādēs tiek mācīta turku valoda, tādejādi nodrošinot vieglāku komunikāciju starp darbiniekiem un apmetnes iedzīvotājiem.

Lai gan apmetne tiek uzskatīta par īslaicīgu, un tās darbinieki norādīja, ka Sīrijas bēgļi ir „mūsu viesi”, realitāte ir pavisam savādāka. Daudzi apmetnē dzīvo jau gandrīz piecus gadus. Delegācija tika informēta arī par izveidojušos nepieciešamību rast iespēju apmetnes iedzīvotājiem meklēt darbu. Šobrīd jau vismaz 5000 tās iedzīvotāju ir saņēmuši atļaujas meklēt darbu ārpus apmetnes vietas. Neskatoties uz visu, pastāv stingrs process, lai pārbaudītu, vai tie, kas atstāj un atgriežās apmetnē ir tie paši cilvēki.

LMNA arodbiedrības darba koordinētāja A.Kice