„Jaunu darba ņēmēju līdzdalības un lēmumu pieņemšanas veicināšana arodbiedrībās” noslēguma konference

image_pdfimage_print

5.-6. jūnijā Sofijā, (Bulgārija), notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības realizētā projekta „Jaunu darba ņēmēju līdzdalības un lēmumu pie-ņemšanas veicināšana arodbiedrībās” noslēguma konferencē. Konferencē piedalījās projekta partneri no Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA), Meža nozares arodbiedrības (priekšsēdētāja Inguna Siņica un arodbiedrības biedru organizatore Ligita Brahmane), Horvātijas metalurģijas arodbiedrības (SMH-IS), Ungārijas Būvniecības, meža nozares un būvmateriālu nozares darbinieku apvienību federācijas ÉFÉDOSZSZ), Bulgārijas “Būvniecības, rūpniecības un ūdensapgādes” federācijas Podkrepa (FCIW – Podkrepa), kā arī asociētie partneri no Melnkalnes brīvo arodbiedrību savienības (USSCG), Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA), Bulgārijas Būvniecības kameras (BCC), Bulgārijas Eiropas informācijas tīkla (EIN), Ungārijas būvuzņēmēju federācijas (EVOSZ).

Konferenci vadīja LBAS projekta vadītāja Irina Semjonova, uzsverot būtisko lomu jauno arodbiedrības līderu apmācībai, ar mērķi nodrošināt turpmāko arodbiedrību attīstību un stabilitāti. Aktuāla ir starptautiskā sadarbības tīkla organizācija un personīgo kontaktu veidošana, jo tas ir ļoti efektīvs arodbiedrības darba attīstīšanas un uzlabošanas veids. I.Semjonova akcentēja arī nacionālo apmācību semināru nozīmi, kuros jauniešus gatavoja līderībai, veicināja partnerību starp arodbiedrībām un darba devēju organizācijām. Projekta vadītāja aicināja nākotnē turpināt sadarbību, un tur-pināt uzturēt projekta laikā izveidoto mājas lapu https://www.youthinvolvement.eu.

I. Semjonova uzsvēra arodbiedrības biedru procentuālā skaita no visiem strādājošajiem nozīmi. Jo lielāks darbinieku skaits ir iesaistījies arodbiedrībā, jo labāku rezultātu darbinieku labā var panākt pārrunās ar sociālajiem partneriem, darba devējiem un valdību. Lai jauniešus iesaistītu arodbiedrībā ir jāiet pie viņiem un jāuzrunā, jo paši jaunieši tāpat vien nenāks un nestā-sies arodbiedrībā. Jāpieliek pūles, lai iesaistītu jauniešus arodbiedrībā un ne retāk kā 2 reizes gadā jārīko pasākumi jauniešiem. Pieredzējušajiem arodbiedrības aktīvistiem jānorāda uz instrumentiem, kas var palīdzēt jauniešu iesaistei. Jaunieši, kuri ir arodbiedrības biedri, var kļūt par jauniešu mentoriem. I.Semjonova akcentēja, ka tiesību aizsardzība nav vienīgais instruments arodbiedrības biedru piesaistei, svarīgi ir izveidot interesantas paketes dažādām vecuma grupām. Vienai daļai jauniešu ir būtiski izskaidrot darba tiesības un darba aizsardzības prasības. Jāatrod risinājumi, kā runāt ar jauniešiem. Arodbiedrībām jāietekmē profesionālās izglītības attīstība dalībvalstīs. Ieteikums dalīborganizācijām: vienu vai divas reizes gadā novadīt informatīvo stundu skolniekiem un profesionālo izglītības iestāžu jauniešiem par arodbiedrībām un darba tiesībām.

Katrā dalībvalstī ir savas pamatproblēmas. Melnkalnes arodbiedrības pārstāvis Matija Milacic sevišķi uzsvēra darba vietu nestabilitāti un neregulāras darba algas izmaksas. Ļoti daudz jauniešu strādājot sabiedriskajā sektorā. Bet situācija esot labāka nekā pirms dažiem gadiem. Gadu gaitā esot izveidojusies bedre starp arodbiedrību funkcionāriem un jauniešiem. Šobrīd Melnkalnē cīnās par jaunu arodorganizāciju iz-veidi, tādā veidā uzlabojot strādājošo sociālās garanti-jas. Runātājs uzsvēra, ka vēlas ne tikai izveidot un atjaunot arodorganizācijas, bet skatās kādus labumus var dot biedriem. Ar projektu starpniecību var biedriem dot papildus zināšanas un jaunu pieredzi.

Savukārt Ungārijas arodbiedrības pārstāvis Gyuala Pallagi uzsvēra jauniešiem paredzēto akciju nozīmi. Ungārijā arodbiedrību pārstāvji apmeklē skolas, profesionālās izglītības iestādes un augstskolas, lai informētu par arodbiedrībām un darba tiesībām, uzzinātu kāds ir jauniešu redzējums par nākotni. Ungārijā trūkt darbaspēka un ir darbaspēka migrācija. Arī pamatiedzīvotāju skaits samazinās. Vietējie maina darba vietas uz lielākām darba algām, tajā skaitā arī jaunieši bieži maina darba vietas. Ir problēmas ar kvalifikācijas paaugstināšanu. Mazkvalificēto darbu lielākajā daļā veic vies-strādnieki — galvenokārt no Šrilankas un Ukrainas un viņiem maksā mazāk. Šobrīd pēc Ungārijas valdības maiņas sociālie partneri piedalās dažādās darba grupās. Izglītībai esot zems prestižs. Labi apmācīts speciālists labāk atrod darbu. Ražošanā tas kļūst redzamāks, kur darbinieki saņem lielākas algas.

Ungārijā katru gadu notiek pasākums „STAR” ar popmūziķu iesaisti. Visi pasākumi organizēti ar arodbiedrības līdzdalību. Pasākums ar domu pievērst uzmanību „melnajiem” darbiem, – tā norādot uz reālo situāciju darba tirgū. Tas palīdz iesaistīt jauniešus arodbiedrībās. G.Pallagi uzsvēra, ka ne jauniešiem jāmeklē arodbiedrības, bet arodbiedrībām jāatrod jaunieši un jāiesaista arodbiedrībās.

Pārējām projektā iesaistītajām dalībvalstīm līdzīgas problēmas, – tās jārisina.

Konferences laikā tika atspoguļoti Latvijā notikušo jauniešu apmācību rezultāti, kā arī turpmākie soļi, kurus visi partneri ņems vērā pēc projekta noslēguma. Projekta ieguvums ir redzējums kādā virzienā jāstrādā, lai arodbiedrības varētu ietekmēt uzņēmumā pieņemtos lēmumus, veicinātu jauno darbinieku iesaistīšanos un līdzdalību lēmumu pieņemšanā, kā arī pieredzes apmaiņa.