1991. gads

image_pdfimage_print

1991.gads

29. janvārī LMNA Prezidijs kopā ar pieaicinātiem konsultantiem – grafiķiem L.Šēnbergu un G.Kirki – izskata simbolikas konkursa rezultātus. Konkursā piedalījušies 10 autori ar 28 darbiem. Ar lēmumu Nr.7-7 «Par arodu biedrības konkursa rezultātiem» Galveno prēmiju 500.-rbļ apmērā piešķir darbam ar devīzi «AK –41» – autore Astrīda Melzoba. Veicināšanas prēmijas 250.rbļ. apmērā tiek piešķirtas Imantam Ozoliņam un Henrikam Straupem.

No šīs dienas A. Melzobas radītā emblēma kļūst par LMNA simbolu (logo), kas turpmāk lietojams uz visiem LMNA veidlapām, iespieddarbiem, arī LMNA un arodorganizāciju zīmogos. Zīme ir oriģināla un Latvijā tāda ir vienīgā. Zīmes pamatā ir četru eglīšu kontūras, kas simbolizē mūsu četras nozares, kuru darba pamatā ir egle un tās zaļoksnums. Emblēmai ir auseklīša forma, kas pati par sevi ir spēcīga astrāla un sargājoša zīme. Šajā simbolā ievīti vairāki etnisko ornamentu elementi.

29. janvārī LMNA Prezidijs nolemj (Lēmums 7-4 «Par laikraksta dibināšanu») izveidot LMNA uzņēmumu – laikrakstu.

Jau tajā pat mēnesī 5000 eksemplāru lielā metienā tiek izdots «Latvijas Meža nozaru arodu biedrības Ziņas» 1.nummurs (atbildīgā par izdevumu Sandra Dārziņa). Izdevuma moto: «Jūsu tiesības ir zināt Jūsu tiesības, Jūsu pienākums ir cīnīties par savām un savu tuvāko tiesībām».

29. janvārī LMNA Prezidijs, izskatījis 8. janvārī Tallinā notikušās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nozares arodbiedrību pilnvaroto pārstāvju apspriedes rezultātus, nolemj ratificēt «Nolikumu par Igaunijas Meža darbinieku arodbiedrības, Latvijas Meža nozaru arodu biedrības un Lietuvas Meža un mežrūpniecības darbinieku arodbiedrības federācijas asociācijas izveidošanu» un iestāties šajā Baltijas republiku meža nozaru arodbiedrību asociācijā.

21. martā Prezidijs pieņem lēmumu Nr.8-4 «Par LMNA informatīvām dienām»: lai operatīvi apspriestu aktuālos LMNA darbības jautājumos, iegūtu pilnīgāku informāciju par arodorganizāciju darbību problēmām, rastu tām risinājumu ceļus un novadītu informāciju arodorganizācijām, kā arī, lai sekmīgāk piedalītos. Latvijas Republikas likumdošanas veidošanas darbā, prezidijs nolemj: 1.) Regulāri, katra mēneša trešajā trešdienā plkst.11 Republikāniskajā komitejā organizēt informatīvo dienu, kurā piedalīties arodkomiteju priekšsēdētājiem un AB darba aktīvistiem bez īpaša atgādinājuma vai uzaicinājuma. 2.) Visu Arodkomiteju priekšsēdētājiem, pēc RK informatīvās dienas, organizēt informatīvo dienu (stundu) arodkomitejā, pieaicinot AK locekļus, aktīvistus, kā arī attiecīgos saimnieciskos pārstāvjus. Pēc AK uzaicinājuma, šajās informatīvajās dienās jāpiedalās LMNA prezidija locekļiem un Republikāniskās komitejas darbiniekiem.

26. martā priekšsēdētājs J. Vanags ziņo par paveikto, realizējot LMNA 1.Kongesa programmu: «Ir panākts: – Latvijas Republikas likuma “Par arodbiedrībām» pieņemšana; – 40 stundu darba nedēļa; – četras kalendārās nedēļas garš minimālais ikgadējais atvaļinājums – saīsināts darba laiks strādājošajiem, kuru darba apstākļi ir kaitīgi vai smagi; -apmaksātu atvaļinājuma piešķiršanu sievietēm, kurām ir mazi bērni. Notiek depolitizācijas un devalstiskošanas process – Arodbiedrība atsakās no politisko jautājumu risināšanas, no dažādu citu sabiedrisko organizāciju (ZIB, VIRB, biedru tiesu, pašpalīdzības kasu, atturības biedrības, alkohola apkarošanas komisijas u.c.) virsvadības, ko bija uzdevis Centrs kopā ar PSKP, no sociālistiskās sacensības un ražošanas jautājumu kārtošanas. Arodbiedrība nodod valsts institūciju pārziņā sociālās apdrošināšanas sfēru un darba aizsardzību. LMNA pārkārto savu finansiālo darbību – tā atsakās no arodbiedrības pamatfunkcijām neatbilstošu pasākumu (kultūras, sporta u.c.) finansēšanas, atvēlot šos līdzekļus savu biedru sociālajam vajadzībām».

Tomēr vēl 1991. gada 17 .aprīlī Prezidijs lemj par meža nozaru strādājošo atveseļošanas jautājumiem piešķirtajiem līdzekļiem (Postanovļeņie Soveta CCPL Nr. 17-4 ): 1.) sanatoriju-kūrortu atveseļošanai un atpūtai – 464,2 tūkst. rbļ.; 2.) diētiskās ēdināšanas organizācijai – 41,0 tūkst. rbļ.; 3.) tūrisma organizēšanai – 38,6 tūkst. rbļ.. Tiek lemts arī par bērnu atpūtas bāzes «Draudzība» finansējumu, nosakot, ka vienas ceļazīmes cena arodorganizācijām ir 190,00 rbļ., tajā skaitā vecāku iemaksa 60,00 rbļ.

17. aprīlī LMNA priekšsēdētāju Padomes 4.sesija apspriež jautājumu «Par LMNA darbības stabilizēšanu». Tiek izveidota darba grupa rekomendāciju izstrādei par darba ņēmējiem maksimāli izdevīgu darba koplīguma saturu, akcentējot līdz šim neizmantotās sviras strādājošo aizsardzībai. Sesijas dalībnieki diskutē par arodbiedrības darbinieku izglītību, «… par Rietumu pasaules arodbiedrību praksi un pieredzi, par mūsu kolēģu darba saturu un stilu Baltijas jūras valstu meža nozaru arodbiedrībās, ko tik ļoti vajadzētu iepazīt, lai mūsu arodu biedrība veidotu par tādu, kas šodien un rīt būs darba tautai vajadzīga…». Sesija uzdod Prezidijam apkopot izteiktos priekšlikumus darba stabilizēšanai un uzsākt to realizēšanu – «mērķis ir zināms, kursu noteikt tikpat grūti kā visai Republikas saimniecībai šodien, bet skaidrs ir viens – vajadzīga krietna stūre un daudz kopā liktu gudru prātu, lai enerģiski un saliedēti darbojoties, radītu to drošības izjūtu, ko dod likumīgs un materiāls pamats zem kājām».

10. jūlijā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Valde nolemj:atbalstīt nozaru arodbiedrību, sporta un tautas tūrisma organizāciju iniciatīvu par Latvijas Tautas sporta asociācijas nodibināšanu (20.06.1991) un darbības izvēršanu, lai varētu radīt nepieciešamos apstākļus republikas strādājošo un viņu ģimeņu locekļu veselības saglabāšanā un nostiprināšanā ar fiziskās audzināšanas, tautas sporta un tūrisma līdzekļiem.

19. augusts – 21. augusts PUČS

28. augustā ar lēmumu Nr.12-3 «Par neatliekamiem LMNA uzdevumiem neatkarīgas demokrātiskas Latvijas Republikas apstākļos» Prezidijs nolemj: -reorganizēt arodorganizāciju struktūras atbilstoši LMNA pamatfunkcijām, uzskatot par lietderīgu ieteikt arodorganizācijām nodibināt uzticības personu institūtu struktūras pamatposmā (iespējami pēc arodu principa), bet uzņēmuma, organizācijas, iestādes arodorganizācijās izveidot koleģiālo institūciju – uzticības personu padomi (valdi). – Izveidot LMNA Padomnieku institūtu; – izveidot attiecīgas darba grupas nolikumu projektu izstrādei līdz 1991. gada 18. septembrim; – izveidot RK organizatorisko daļu, iekļaujot tajā RK atbildīgo sekretāri un instruktoru, un nodibinot organizatoriskās daļas vadītāja štata vienību.

3. septembrī Baltijas Republiku meža nozaru arodbiedrību asociācijas locekļi J. Vanags (Latvija), P. Rauka (Lietuva) un K. Prozess (Igaunija) noslēdz Līgumu ar Krievijas Federatīvās sociālistiskās republikas meža nozaru arodbiedrības centrālās komitejas priekšsēdētāju V. Očekurovu. Puses vienojas, ka: – atzīst viens otra neatkarību un līdztiesību un neiejaukšanos; – atturas no jebkādām darbībām, kas var kaitēt otrai pusei; – vadās pēc Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas un starptautiskajām arodkustības konvencijām.

Uz savstarpējās norunas pamata puses apņemas apmainīties ar informāciju arodbiedrību dzīves jautājumos, arodbiedrību struktūru pilnveidošanā, darba samaksas, darba aizsardzības jautājumos, ekoloģisko problēmu risināšanā, meža nozarēs strādājošo sociālekonomiskā stāvokļa risināšanā.

1991. gada rudenī ar LMNA darbu iepazīstas Zviedrijas Papīra rūpniecības arodbiedrības pārstāvji. Var uzskatīt, ka ar šo vizīti sākas ilglaicīgie – līdz pat šai dienai – kontakti ar Zviedrijas kokapstrādātājiem un mežizstrādātājiem un papīrniekiem.

21. novembrī tiek noslēgts pirmais sociālo partneru sadarbības līgums – LMNA priekšsēdētājs J. Vanags un apvienības SIA «Papīrs» ģenerāldirektors J. Miž-Miškins paraksta Ģenerālvienošanos, kuras nosacījumi galvenokārt vērsti uz darba kolektīvo līgumu slēgšanu par darba, tā samaksas un sociālās aizsardzības nosacījumiem, piem… to laiku raksturojoša norma, – «SIA «Papīrs» apņemas nodrošināt nozares uzņēmumos preču, automobiļu, dzīvokļu taisnīgu sadales principu ievērošanu, saskaņojot tā sadales un realizācijas kārtību ar uzņēmumu arodorganizāciju». Atbalstu šim dokumentam apliecinājuši visu astoņu uzņēmumu vadītāji: Slokas Celulozes un papīra fabrikas direktors M Piskuns, Līgatnes papīrfabrikas direktors J. Norītis, papīrfabrikas «Jugla» direktors V. Novikovs, Staiceles papīrfabrikas direktors J. Ragozins, Liepājas papīrfabrikas direktors J. Vecvagars, Rankas kartonfabrikas direktors J. Stūriška, papīrfabrikas «Latvijas Papīrs» direktors A. Bulgaks un Jaunciema papīrfabrikas direktors I. Razmajevs

4. decembrī LMNA priekšsēdētājs J. Vanags un SIA Asociācija «Latvijas Koks» prezidents J. Biķis paraksta Ģenerālvienošanos, ar ko puses apņemas asociācijā strādājošo visus sociālos jautājumus atrisināt tikai konstruktīvu sarunu ceļā. Citu nosacījumu starpā ir panākts, ka asociācijas uzņēmumi piedalās gan Arodbiedrības apdrošināšanas fonda veidošanā, iemaksājot tajā 5 rbļ. Par vienu strādājošo gadā, gan Sociālo interešu aizstāvības un solidaritātes fondā dotāciju ne mazāk kā 0,5% apmērā no darba samaksas fonda. Ģenerālvienošanās nosacījumi saskaņoti ar 14 nozares uzņēmumiem, par ko liecina šo uzņēmumu direktoru paraksti.

15.–22. decembrī Latvijā viesojās Starptautiskās Celtniecības, kokrūpniecības un celtniecības materiālu rūpniecības strādnieku arodbiedrību apvienības (UITBB) delegācija.

Kas ir šī arodbiedrību apvienība? Starptautiskās Celtniecības, kokrūpniecības un celtniecības materiālu rūpniecības strādnieku arodbiedrību apvienība izveidota 1949. gadā, Milānā, apvienojoties 15 valstu arodbiedrībām. Dalīborganizācijas 63 pasaules valstīs. Darbības akcents tiek likts uz Arodbiedrību kadru sagatavošanu (apmācību), algotā darbaspēka interešu aizstāvības koordināciju, strādnieku – migrantu aizstāvību. Līdzdarbojas SDO divās apakškomitejās: celtniecības un kokapstrādes. Darbu vada Sekretariāts, kura mītne ir Helsinkos. Tad Latvijā neviens nezināja šīs arodbiedrību apvienības stipri kreisu orientāciju.

Viesi iepazinās ar Arodbiedrības darba aizsardzības daļas darbu, apmeklēja vairākus kokapstrādes uzņēmumus. Tikšanās laikā ar nozares arodorganizāciju vadītājiem, izskanēja nepieciešamība arodbiedrības vadītājiem un aktīvistiem starptautiskajā pieredzē risinot praktiskus jautājumus tirgus ekonomikas apstākļos. LMNA Vadība rosināja sniegt palīdzību arodbiedrības kadru sagatavošanā gan darba likumdošanas, gan darba aizsardzības jautājumos, bet jo īpaši darba tirgus mehānismu izveidē un pielietošanā.

No viesu puses tika apstiprināts, ka Apvienība ir gatava padziļināt draudzīgos kontaktus, kas veidojušies vizīšu laikā Baltijas valstu arodbiedrībās (Delegācija apmeklēja arī Lietuvas un Igaunijas meža nozaru arodbiedrības).