1995. gads

image_pdfimage_print

1995.gads

28. aprīlis pēc Starptautiskās celtnieku un kokapstrādātāju arodbiedrību federācijas (IFBWW) ierosinājuma tiek atzīmēta kā Starptautiska darbā bojā gājušo un ievainoto strādnieku piemiņas diena, kas turpmāk ar ANO atbalstu kļūst atzīta visā pasaulē. (vairākas valstis pasaulē un Eiropā šo dienu noteikušas kā svinamu dienu).

6. maijā Jūrmalā notiek LMNA 2. kongress. No ievēlētajiem 124 piedalās 100 delegāti, kas pārstāv 13 500 biedrus (85,4% no strādājošiem). Kongress atzīst par pareizu LMNA vadības institūciju darbu arodkustības vienotības stiprināšanā un uzdod turpināt iesākto darbu LMNA veidošanā par organizatoriski un finansiāli stipru arodbiedrību, sevišķu uzmanību pievēršot jaunu biedru iesaistīšanā, arodorganizāciju veidošanā privātajās struktūrās. Kongress lemj par izmaiņām un papildinājumiem Statūtos un apstiprina LMNA turpmākās darbības pamatnostādnes; 3.) Par LMNA priekšsēdētāju ievēl E. Grandavu, par viņa vietnieku J. Spāri.

Revīzijas komisija tiek ievēlēta 5 cilvēku sastāvā – T. Bērzupe (Slokas Celulozes un paīra kombināta arodorganizācija), M. Dindone, V. Dreimane (Kuldīgas Meža darbinieku arodorganizācija), A. Vucēna un A. Ziliņa.

Kongress izstrādā divas Rezolūcijas. Rezolūcijā «Par LMNA Rīcību 6. Saeimas vēlēšanās», arodbiedrības biedri tiek aicināti vēlēšanās atbalstīt tikai tās partijas vai vēlēšanu apvienības, kuras spēj noformulēt un apņemas īstenot darba ņēmēju interesēm atbilstošu politiku. Savukārt Rezolūcijā «Par LMNA nostāju par Latvijas Pensiju likuma projektu» atzīmē, ka LR īstenotā ekonomiskās politikas rezultātā turpinās rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas lejupslīde. Ministru kabinets nav izpildījis Arodbiedrību prasības par tautsaimniecības attīstības programmas t.sk. rūpniecības stratēģijas pieņemšanu, kuras, kā sociālas tirgus ekonomikas pamatu pamats, realizācija dotu līdzekļus pensijām, veselības aprūpei u. c. no valsts budžeta finansējamām sfērām. Pastāvot pašreizējai demogrāfiskajai un ekonomiskajai situācijai Valstī, joprojām pasliktināsies ne tikai pensionāru un sociāli mazaizsargāto cilvēku, bet arī strādājošo dzīves apstākļi, tādēļ Kongresa delegāti prasa Ministru kabinetam realizēt radikālus soļus tautsaimniecības attīstībai un tikai pēc šādas programmas apstiprināšanas Saeimā, iesniegt grozījumus un papildinājumus likumā «Par valsts pensijām», kuros tiktu iestrādātas sabiedrības atbalstītas normas, t.sk. diferencēts pensionēšanās vecums vīriešiem un sievietēm.

17. maijā notiek LMNA Padomes sesija. Tiek ievēlēta LMNA Valde 9 cilvēku sastāvā: I. Altenburgs (Slokas Celulozes un papīra kombināta arodorganizācijas priekšsēdētājs), M. Bondare («Latvijas Finieris» arodorganizācijas priekšsēdētāja), E. Grandavs (LMNA priekšsēdētājs), V. Kaufmanis (firmas «Gauja» arodorganizācijas priekšsēdētājs), E. Klimenko (Inčukalna MRS arodorganizācijas priekšsēdētāja), A. Krūze (Strenču MRS arodorganizācijas priekšsēdētāja), J. Neimanis (kombināta «Baltija» arodorganizācijas priekšsēdētājs), I. Paegle (Kuldīgas MRS arodorganizācijas priekšsēdētāja), J. Spāre (LMNA priekšsēdētāj vietnieks).

19. jūlijā, izskatījusi stāvokli darba aizsardzībā nozares uzņēmumos un tās nodrošināšanai nepieciešamo dokumentu izstrādē un pielietošanā mežizstrādē, kokrūpniecībā un papīrrūpniecībā, Valde nolemj ierosināt Labklājības ministrijas Darba departamentam un Valsts meža dienestam izveidot starpnozaru darba grupu, kas, sadarbībā ar iespējamiem ārvalstu finansētiem speciālistiem, veiktu jaunu darba aizsardzības noteikumu izstrādi meža un kokrūpniecības nozarēm.

20. decembrī LMNA Padome izskata un pieņem LMNA nolikumu «Par kolektīvo darba konfliktu risināšanas kārtību», kaut gan vēl Saeimā nav izskatīts likumprojekts par streikiem.