1999. gads

image_pdfimage_print

1999. gads

1. janvārī darbu uzsāk Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP), kas ir Latvijas Trīspusējās darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvās padomes tiesību, pienākumu un saistību pārmantotāja. (Nolikums apstiprināts 30.10.1998., to parakstīja G. Krasts, V. Gavrilovs un A. Olmanis).

NTSP veido vienāds dalībpušu izvirzīto pārstāvju skaits – septiņi pārstāvji no katras dalībpuses. Tiek noteikts, ka NTSP sēdes notiek Ministru kabineta Zaļajā zālē. NTSP lēmumus pieņem visām pusēm vienojoties, un pieņemtie lēmumi ir saistoši.

NTSP institucionālajā sistēmā darbojas trīs apakšpadomes: 1. sociālās apdrošināšanas padome (no 17.05.1994.), 2. Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (no 12.07.2000.), 3. Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome (no 08.03.2000)

10. februārī LMNA Valde izstrādā savus priekšlikumus grozījumiem likumā «Par uzņēmuma nodokli» un «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kas tiek nosūtīti Saeimā pārstāvošām partijām. Uzskatot, ka nodokļu sistēmai jāveidojas atbilstoši demokrātijas principiem, Valde ierosina 1) diferencēt uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi atkarībā no ienākuma lieluma un ienesīguma; 2) ar elastīgu nodokļu sistēmu jāveicina videi nekaitīga vietējā kurināmā – mazvērtīgas koksnes izmantošana; 3) pāriet uz progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju sistēmu, diferencējot nodokļa likmi atkarībā no ienākuma lieluma, ar vairākām diferenciācijas pakāpēm – sākot ar 25% līdz 35, ar ko realizētos gan fiskāls mērķis – papildinātos ieņēmumi budžetā, gan tam būtu ari sociāli politisks mērķis – tiktu veicināta sabiedrības vidusslāņa veidošanās.

17. februārī Rīgā darba vizītē ierodas Baltijas republiku meža nozaru arodbiedrību asociācijas locekļi – Igaunijas Meža darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Jurijs Minajevs un Lietuvas Meža darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Petras Aļgirdas Rauka. Tikšanās laikā ar LMNA vadību – priekšsēdētāju Edmundu Grandavu un vietnieku Juris Spāri tiek apspriesta izveidojusies sociālekonomiskā situācija katrā no Baltijas valstīm. Notika pieredzes apmaiņa un izvērtētas arodbiedrību iespējas būt pilnvērtīgai darbinieku pārstāvniecības organizācijai tirgus ekonomikas apstākļos. Tiek izteikts vienprātīgs viedoklis, ka sadarbība Baltijas republiku meža nozaru arodbiedrību asociācijas ietvaros jāturpina. Notiek tikšanās ar LMNA arodorganizāciju priekšsēdētājiem, kuras laikā kolēģi no kaimiņvalstīm sniedz informāciju par attiecīgo arodbiedrību struktūru un organizatorisko darbu.

21. aprīlī LMNA Valde apspriež esošo situāciju darba aizsardzībā nozares uzņēmumos, konstatē, ka LMNA 1997. gada iniciatīva un neskaitāmie aicinājumi Meža departamentam uzņemties iniciatīvu darba grupas izveidošanai un finansējuma nodrošināšanai, saņemti tikai aizbildinājumi, no kuriem jaunākie, ka tas ir Labklājības ministrijas kompetences jautājums, Valde uzdod LMNA priekšsēdētājam E. Grandavam iesniegt Meža konsultatīvajā padomē pieprasījumu vēlreiz izskatīt darba aizsardzības un tās normatīvo dokumentu izstrādāšanas jautājumu, lai panāktu kā neatliekamu tā uzdošanu Labklājības ministrijas Darba departamentam,

19. maijā Meža konsultatīvā padome nolemj izveidot darba grupu darba aizsardzības noteikumu mežizstrādē caurskatīšanai, tādejādi piešķirot noteikumiem normativitāti. Un nozīmē par atbildīgo vecāko referenti L. Menģeli.

24. augustā Ministru kabinets apstiprināja koncepciju «Latvijas meža nozares valsts pārvaldes institucionālās uzbūves optimizācija», kas paredz būtisku meža nozares reorganizāciju, – valsts pārvaldes funkciju nodalīšanu no valsts mežīpašuma apsaimniekošanas, ko realizēt sekojoši:

  • reorganizēt pašreizējo Valsts meža dienestu, pārveidojot to par valsts pārvaldes civiliestādi ar atbildību par vienotas meža politikas realizāciju visos LR teritorijā esošajos mežos, veicot normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un realizējot atbalsta programmas ilgtspējīgai mežsaimniecībai un samazinot Dienesta teritoriālo struktūrvienību (Virsmežniecību) skaitu no esošajām 35 uz 26 turpmāk, ar darbības sakumu jaunajā statusā 2000. gada 1. janvārī;
  • efektīvai valsts mežu apsaimniekošanai izveidot Valsts akciju sabiedrību «Latvijas Valsts Meži», ar darbības sākumu 2000. gada 1. janvārī.

15. septembrī notiek LMNA Valdes paplašināta sēde, kurā piedalās 38 LMNA arodorganizāciju Galvenās uzticības personas, 17 virsmežniecību amatpersonas (t.sk. vairāki virsmežziņi), meža kompleksa asociāciju un arī Valsts kontroliera padomnieks. Darba gaitas jautājumā «Latvijas meža nozares valsts pārvaldes institucionālās uzbūves optimizācija» tiek uzklausīti FAO projekta vadītājs R. Strīpnieks un Valsts galvenais virsmežzinis A. Melnis.

Mežsaimniecības nozarē strādā 3000 darbinieku, no kuriem 2000 ir arī Latvijas meža nozaru arodu biedrības biedri (darbinieku skaitu paredzēts samazināt līdz 1650). Visus satrauc gan valsts mežu – Latvijas nacionālās bagātības – liktenis tiem nonākot Valsts a/s «Latvijas Valsts Meži» apsaimniekošanā un mežu netieša privatizācijas iespējamība, gan arī reorganizācijā paredzētā darbinieku skaita samazināšana.

Atbalstot pamatideju par uzraudzības funkciju nodalīšanu no saimnieciskajām, tomēr nevaram piekrist tās realizācijas steigai bez sabiedrības iepazīstināšanas ar detalizētu un caurspīdīgu finansu – ekonomisko pamatojumu un bez sakārtotas meža likumdošanas.

AICINĀM Valdību un Saeimu:

  1. Veikt reorganizācijas ekonomiskā pamatojuma vispusīgu analīzi un iepazīstināt ar to sabiedrību;
  2. sakārtot Meža likumdošanu un citus reformai nepieciešamos normatīvos dokumentus;
  3. radīt normatīvo un finansiālo bāzi valsts mežu (meža zemju) ierakstīšanai Zemesgrāmatā uz Latvijas Republikas vārda;
  4. pārskatīt paredzētās reformas realizācijas grafiku sadaļā, kas attiecas uz reorganizētā Valsts meža dienesta un Valsts akciju sabiedrības darbības sākumu;
  5. paaugstināt Meža kompleksa profesionālo un sabiedrisko organizāciju, meža nozares darbinieku informētību par reformas organizatoriskajiem un citiem pasākumiem, to finansiālā seguma analīzi.
  6. Uzdot Zemkopības ministrijai nozīmēt valsts un darba devēju pārstāvjus sarunām ar darbinieku pārstāvniecības organizāciju – Latvijas Meža nozaru arodu biedrību, problēmu risinājumam, ko izsauks plānotā kolektīvā atlaišana no darba.

13. oktobrī uz LMNA atgādinājumu, ka joprojām nav saņemtas atbildes uz LMNA Valdes jautājumiem, Ministru prezidenta A.Šķēles mutiska atbilde bija sekojoša: «… ar 13. janvāri būs pilnīgi jauna kārtība, – Valsts meža dienests tiks finansēts no valsts budžeta. Valdība un Saeima atbalstīja speciālu līdzekļu iedalīšanu a/s «Latvijas valsts meži» reģistrācijai. Tās Padomē būs pieci locekļi: trīs politiski nozīmētie no koalīcijas partijām un divi no nevalstiskajām organizācijām. Tas, ka mums lielā tempā jāiet uz priekšu, ir pašsaprotami. Arī šobrīd ar visu lielo tempu man ir bailes kaut ko nenokavēt…».

1. oktobrī notiek LBAS organizētais ielu gājiens – demonstrācija – protests valdības uzsāktajai antisociālajai politikai, izdarot smagus grozījumus Pensiju likumā. Piedalās ap 3000 cilvēku, tajā skaitā arī mūsu – LMNA pārstāvji. Gājiens no Bruņinieku ielas pa Tērbatas ielu dodas uz Ministru kabinetu, kur zem ļoti spēcīgām lietus šaltīm pacietīgi gaida tikšanos ar Ministru prezidentu A.Šķēli vai kādu no atbildīgajiem ministriem, piem., Labklājības ministru R. Jurdžu. Veltīgi!!! LBAS vadība spiesta meklēt, kam iesniegt Arodbiedrību izstrādātās PRASĪBAS. Beigu beigās dokuments tiek nodots vienai no A. Šķēles sekretārēm. Lūk, kāda ir Valdības attieksme!