2003. gads

image_pdfimage_print

2003. gads

5.-6. maijā Rīgā notiek starptautiska «Baltijas jūras konference». Organizators – Starptautiskā Celtnieku un Kokapstrādes darbinieku arodbiedrības federācija (IFBWW) sadarbībā Ziemeļvalstu celtnieku un kokapstrādes darbinieku federāciju, lai apspriestu savstarpējās informācijas tīkla izveides nepieciešamību sakarā ar ES paplašināšanos darbaspēka brīvo pārvietošanos. Konferencē LMNA pārstāvēja J. Spāre.

28. maijā Zemkopības ministrijā notiek Darba grupas valsts meža īpašuma koksnes resursu tirdzniecības modeļa izvērtējumam pirmā sanāksme. Darba grupa izveidota ar Ministru prezidenta 2003.gada 25.aprīļa rezolūciju Nr.111-1/148. Grupas 26 locekļu starpā aicināts piedalīties arī LMNA priekšsēdētājs J. Spāre. ZM valsts sekretāra vietnieks A. Ozols uzsvēra grupas galveno mērķi: nākotnes stratēģijas izstrāde koksnes resursu pārdošanai valsts īpašumā esošajos mežos. Grupai jāizvērtē – ņemot vērā arī sociālos aspektus – katra konkrētā modeļa tālākas attīstības iespējas un, kā pie dažādiem šo modeļu attīstības scenārijiem tiks ietekmēti valsts ienākumi, meža nozares un Latvijas tautsaimniecības attīstība kopumā.

16. jūlijā, neskatoties uz Mežizstrādātāju savienības argumentiem par labu ilgtermiņa līgumu pārjaunošanai vēl uz 2004. gadu un LMNA viedoklim un aprēķiniem par iespējamo sociālās spriedzes veidošanos pašvaldībās sakarā ar ražošanas apjomu samazināšanos vai uzņēmumu likvidāciju un darbinieku atbrīvošanu no darba mazajos uzņēmumos, Zemkopības ministrs M. Roze pieņem politisku Lēmumu «Par apaļo kokmateriālu sortimentu ražošanas un tirdzniecības apjomu valsts a/s «Latvijas valsts meži» apsaimniekotajos mežos 2004. gadā», ko 12. augustā ar Rīkojumu apstiprina Ministru kabinets. Lēmums nosaka (2. punkts) «VAS «LVM» 2004. gadā neslēgt jaunus ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kā arī neslēgt jaunus cirsmu pirkuma līgumus par 2004. gadu uz 2002. un 2003. gadā beigušos ilgtermiņa vai 2001. gadā pārjaunoto mežizstrādes līgumu pamata».

17. septembrī notiek LMNA un LBAS kopējā informatīvā diena, lai tiktos ar Ministru prezidentu E. Repši. Sarunas temats: «Dialogs Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā: Latvija un Eiropas Savienība». Pēc aģitācijas par ES, E. Repše atbildēja arī uz dažiem jautājumiem. LMNA jautājums: «2003. gada 8. augustā Kuldīgas MDAO un SIA «Ozolkalni» strādājošie nosūtīja Jums atklātu satraukuma pilnu vēstuli, ka sakarā ar 2003. gada 16. jūlija Zemkopības ministra M. Rozes lēmumu. Šis lēmums valstī daudzus mazos un vidējos uzņēmumus novedīs līdz bankrotam. Atbilde nav saņemta. Vai tiešām par iestāšanos ES 2003. gada 20. septembrī būs jābalso cilvēkiem draudošā bezdarba situācijā?»

E. REPŠE: «Šis jautājums nav nekādā veidā saistīts ar ES. Šī jautājuma aktualizēšana ES kontekstā ir vērtējama kā nekorekta un kā mēģinājums panākt sev vēlamu rezultātu šantažējot šādā valstiski svarīgā jautājumā faktiski visu sabiedrību.

Šis ir iekšējs Latvijas jautājums par to, kādā veidā tiek apsaimniekoti mūsu meži un kādā veidā tiek izmantoti pieejamie mežu resursi. Jautājums valdībā tika ļoti rūpīgi diskutēts, tika uzklausīti meža nozares pārstāvji, kā arī to uzņēmumu pārstāvji, kuri aizstāvēja ilgtermiņa mežizstrādes līguma saglabāšanu. Taču tā viedokļa paudējam, kurš acīmredzot ir rakstījis šo vēstuli, neizdevās pārliecināt nevienu no klāt esošajiem Ministru kabineta locekļiem.

Ja VAS «Latvijas valsts meži», kura kā uzņēmējsabiedrība ir dibināta un aicināta, lai apsaimniekotu tieši valsts mežus, daļai no savām apsaimniekotajām mežu platībām kontraktē izstrādājumus, bet neizlaiž no savām rokām produkciju un pārdod tikai gala produkciju (jau kā apaļkokus), tad tas no valsts viedokļa ir uzskatāms par saimniecisku un ekonomiski attaisnotu modeli,- vismaz tajā eksperimentālajā apjomā, kāds ir šobrīd iedarbināts.»

LMNA: «bankrotēs virkne mazo un vidējo uzņēmumu un vairāki tūkstoši darbinieki paliks bez darba. Pašvaldības nesaņems iedzīvotāju ienākuma nodokli. Valsts nesaņems vairākus miljonus latu sociālās apdrošināšanas iemaksas, tajā pat laikā bezdarbniekiem būs jāmaksā bezdarbnieka pabalsti. Pašvaldībās augs sociālā spriedze. Bet cilvēkiem – darbiniekiem – ir tiesības uz darbu un pašu nopelnītiem iztikas līdzekļiem, lai nodrošinātu sev un ģimenēm labāku dzīvi – tuvinātu Eiropas valstu iedzīvotāju dzīves līmenim.»

E. REPŠE: «Arī tām firmām, kurās strādā Jūsu minētie cilvēki, ir iespējams konkurēt ar citām firmām, lai saņemtu pasūtījumus. Tirgus saimniecībā ir tā – kurš labāk spēj konkurēt, tas izdzīvo un paēd. Mēs nevaram atļauties šeit kaut ko būtiski mainīt. Tad mums būtu jāatgriežas sociālisma iekārtā, kurā dod katram pēc vajadzības un nevis pēc spējām.»

23.-24. oktobrī seminārā «Koplīgums un tā nozīme arodbiedrībās» a/s «Latvijas Finieris» prezidents J. Biķis atzīst sadarbību ar arodbiedrību par lietderīgu un vajadzīgu: «Viss ir atkarīgs no nostājas, uz kuras šī sadarbība tiek dibināta. Ja mēs viens otrā nesaredzēsim līdzvērtīgus partnerus ar skatu uz vienu mērķi un konstruktīvu sadarbību, tad dialogs var neiznākt. Ļoti labu sadarbība ar arodbiedrībām ir spriedzes noņemšanā, tradīciju izkopšanā, utt. Protams, neviens darba devējs nevēlas arodbiedrības iejaukšanos uzņēmuma attīstības bremzēšanā un darbinieku kūdīšanā pret vadību. Jaunie uzņēmēji neatbalsta arodbiedrības veidošanos nezināšanas dēļ, proti, viņi nezina arodbiedrības pozitīvās puses. Darba devēji firmas attīstības veicināšanas procesā nereti aizmirst vienkāršas lietas, bet arodorganizācijas uzticības personas par to atgādina un pasargā no nevajadzīgām domstarpībām gan ar darbiniekiem, gan uzraudzības institūcijām».