NEP

image_pdfimage_print
esf eu
itn

Eiropas Sociālā fonda projekts «Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās
izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana»
(vienošanās Nr. 2010/0274/1DP/1.2.1.1.1/10/IPIA/VIAA/001)

PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS NĀKOTNES IESPĒJAS

Raugoties ar pozitīvu skatu nākotnē, bet neaizmirstot ekonomiskās krīzes izraisītās sekas Latvijas tautsaimniecībā un uzņēmējdarbībā, ar 2010. gada 1. decembri Latvijā sāka īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu «Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana». Projekts ir izstrādāts Eiropas Sociālā fonda aktivitātē «Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija» (1.2.1.1.1.). Projekta īstenotājs ir Valsts Izglītības attīstības aģentūra, īstenošanas laiks ir no  01.12.2010. līdz 30.06.2015. Projektā iesaistīti četri sadarbības partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Valsts Izglītības satura centrs un Izglītības Kvalitātes valsts dienests. Projekta mērķis ir izveidot pastāvīgi strādājošu, kvalitatīvu un tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām atbilstošu profesionālās izglītības satura nodrošināšanas sistēmu:

  • izveidojot Nozaru ekspertu padomes un nodrošinot nozares informētību un dalību profesionālās izglītības satura pilnveidē un plānotājās profesionālās izglītības reformās;
  • veicot nozaru izpēti un strukturizējot visās tautsaimniecības nozarēs nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas pamatprofesijās, saistītajās profesijās un specializācijās;
  • izveidojot Latvijas nozaru profesionālo kvalifikāciju struktūru atbilstoši Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai;
  • izstrādājot vai aktualizējot profesiju standartus nozares pamatprofesijām un kvalifikācijas pamatprasības saistītajām profesijām un specializācijām;
  • pārstrukturējot profesionālās izglītības un tālākizglītības programmas, ieviešot moduļu pieeju;
  • pilnveidojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu un norisi;
  • valstī «iedzīvinot» ārpus formālās izglītības iegūto prasmju, kompetenču atzīšanu.

Kā viens no pirmajiem un galvenajiem soļiem projekta ietvaros ir 12 nozaru izpēte, tai skaitā arī kokrūpniecības nozarē. Izpētes rezultātā tiks izzinātas nozaru problēmas profesionālās izglītības jomā, un uzsākta kopēja sadarbība ar kokrūpniecības (mežsaimniecība, kokapstrāde) sektora darba devējiem, Latvijas Meža nozares arodu biedrības un valsts pusi par profesionālas izglītības sistēmas pilnveidi kokrūpniecības (mežsaimniecība, kokapstrāde) nozares vajadzībām. No 2011. gada 1.aprīļa darbojas Kokrūpniecības (mežsaimniecība, kokapstrāde) Nozares ekspertu padome (NEP), kura apvieno sevī visas trīs iesaistītas puses un neatkarīgos ekspertus, kuru viedoklis un domas ir svarīgas un nepieciešamas profesionālas izglītības attīstības darbā. Kokrūpniecības (mežsaimniecība, kokapstrāde) NEP, tāpat kā citu nozaru NEP, darbojas uz Nolikuma pamata un kopā sanāk vismaz reizi četros mēnešos. NEP ir vieta, kur izlemj nozīmīgākos jautājumus par sākotnējās profesionālās izglītības saturu, kvalitāti, uzņemamo audzēkņu skaitu profesionālās izglītības programmās, nozares pamatprofesijām un saistītām profesijām un specializācijām, profesionālās kvalifikācijas eksāmena prasībām. NEP ir veids kā informēt kokrūpniecības nozares pārstāvjus par notiekošo profesionālajā izglītībā, lai uzrunātu tos, kuriem nepieciešama ārpus formālās izglītības gūto prasmju un kompetenču atzīšana.

Kokrūpniecības (mežsaimniecība, kokapstrāde) NEP sastāvā iesaistīti arī Latvijas Meža nozaru arodu biedrības pārstāvji, kuri atzinīgi vērtē projektu un saskata nākotnē jaunatnes izaugsmi profesionālajā jomā. Kaut arī lielākais nākotnes kokrūpniecības nepieciešamības redzējums ir darba devējiem, arī darba ņēmēji šajā procesā un izzināšanā ir ļoti noderīgi, jo ikdienā saskaras ar tiešiem darba pienākumiem mežsaimniecībā un kokapstrādē. Arodbiedrība ir ieinteresēta projekta ietvaros piedalīties profesionālās izglītības kvalitātes un prestiža paaugstināšanā, kurš šobrīd ir Latvijā ļoti zems. Profesionālās skolas jaunatnes vidū nav īpaši atzītas, tam meklējami dažādi iemesli. Šobrīd tos, kuri devušies darbā uz ārzemēm un meklē darbu tur mežsaimniecības un kokapstrādes sektorā, īpaši skar un interesē profesionālo iemaņu un izglītības dokumentu ieguve, jo tā ir prasība Eiropas Savienības valstīs. Tāpēc, lai mazinātu apziņu, ka Latvija izglīto darbiniekus citām valstīm, LMNA aktīvi iesaistās projektā, jo saskata tajā profesionālās izglītības nozīmīguma paaugstināšanu, kas sekmētu jaunatnes vēlmi izglītoties un darboties tepat Latvijā, kā arī celtu profesionālās izglītības kvalitāti un nozari nodrošinātu ar kvalificētu darbaspēku, kas veicinātu nozares prestižu un attīstību mūsu valstī. Arodbiedrība arī vēlas panākt, lai uzņēmumu līmenī tiktu slēgti koplīgumi, kuros ir iekļauts jautājums par darbinieku kvalifikācijas celšanu un tālākizglītību, un iespēju robežās būs kā informācijas avots darba ņēmējiem par izglītības iespējām un sevis pilnveidošanu. Vairāk informācijas par projektu šeit.

Inguna Siņica,
Kokapstrādes nozares konsultante
darba ņēmēju satura jautājumos.